“Baltie meli (tulk. white lies) ir parasta, bet diezgan tumša padarīšana, un tieši šādus arī mēs redzam paši sevi.”

Ar šādiem vārdiem uzlecošā britu alternatīvā roka apvienība, kuras debijas albums “To lose my life” jau pirmajā nedēļā sasniedza Lielbritānijas “čārtu” līderpozīcijas, komentēja savu nosaukumu.

Varētu teikt, ka raksturojot savu nosaukumu, White Lies arī diezgan precīzi ir aprakstījuši arī savu debijas albumu – tas ir relatīvi tumšs un diezgan parasts. Ar “To lose my life” grupa ir gājusi pa jau iemītu taciņu, izvēloties skanējumu, kas būs tuvs tiem, kam nav svešas tādas grupas kā “The Killers” vai arī Lielbritānijā plašāk pazīstamie “Editors”, kā arī citi izpildītāji.

White Lies ir pavisam otrais Harija MacVeiga, Čārlza Keiva un Džeka Laurenca Brauna apvienības nosaukums, jo savas muzikālās sadarbības pirmsākumos trijotne startēja zem vārda “Fear of Flying”. Vēlāk grupa to nomainīja, pievēršoties tumšākam skanējumam, kuru šobrīd varētu mest vienā katlā ar daudzām citām britu grupām, kurām pēc vajadzības un kontineta kurā jāuzstājas piemēro birkas “post-punk revival”, “post-Britpop” vai arī vienkārši (lasīt – amerikāniski) “alternative rock”.

Sakot, ka “To lose my Life” nav nekas satriecoši unikāls, es tomēr negribētu radīt iespaidu, kas tas ir neizdevies albums, gluži pretēji, tas ir pat ļoti labs un paredzami komerciāli ļoti veiksmīgs. Kā jau tipiskam šī žanra un laikmeta albumam, tajā ir ne vairāk, ne mazāk kā 10 dziesmas.

Bez diviem populārajiem un pat mazliet lipīgajiem singliem “To lose my life” un “Farewell To The Fairground”, kuri līdz šim brīdim jau būs lieliski pazīstami regulārajiem SWH klausītājiem, jo šo apvienību ir iemīļojuši atsevišķi šīs radiostacijas dīdžeji, albumā ir arī skumjākas un tumšākas dziesmas. Būtībā klausoties šo albumu rodas sajūta, ka dziesmas ir rūpīgi izvēlētas tā, lai tajā ko sev tuvu atrastu katrs. Tas protams nav slikti, sevišķi ja ir runa par grupu, kurai tas ir “visu vai neko” albums, tomēr šāda izlase atstāj mazliet jūtamu “sintētikas piegaršu.”

Verdikts

Kopumā varētu teikt, ka White Lies debijas albums “To lose my life” ir izdevies gana labs, lai jūs to vēlētos noklausīties, ja jums tīk šāda virziena mūzika un iespējas gadījumā arī redzēt apvienību dzīvajā (un dzīvajā White Lies skan pat labāk kā ierakstā, kā to ir pārliecinājies jūsu padevīgais kalps.), tomēr tas diezin vai atradīs paliekošu vietu jūsu mūzikas kolekcijā.

Pielikumā: Farewell To The Fairground video klips embedots no pavisam oficiāla grupas kanāla šajā portālā.