“Šodien ir parasta slinka sestdiena. Es nolemju nokāpt lejā līdz virtuvei, lai uztaisītu sev krūzi tējas. Jau sniedzoties pēc ierastās piparmētru tējas paciņas, kurā atlikuši pārdesmit vecie labie maisiņi, ieraugu neparasta izmēra paciņu. Metu piparmētras pār plecu un grābju kruto jaunā stila paciņu un veru vaļā. Skatos, ka tur ir iekšā ir piramīdas formas maisiņi. Nepacietīgi es apleju vienu tādu ar karstu ūdeni, pacilāju augšup lejup, procesā priecājoties par to, ka šie maisiņi tējā turas daudz stablilāk, lenāk grimst un vispār ir veidota no citāda materiāla. Tad es pagaršoju tēju un saprotu, ka nekad vairs nedzeršu citu tēju. Vecie maisiņi taču ir pilnīgs “oldskūls” . “

Droši vien apmēram šādu reakciju no patērētāja gaidīja Lipton inženieri, kas tā vietā, lai būvētu raķetes vai tiltus, pavadīja neskaitāmas nedēļas izstrādājot jaunu, “inovatīvu” versiju kaut kam, kas tāpat strādā lieliski. Sagaidīja? Ne tuvu tam. Interesi toties izraisīja.

Cik dzirdēju, tad šos piramīdas maisiņus arī kaut kur reklamējot, tomēr es neesmu neko tādu iepriekš manījis.

Tomēr tas ir stulbi.  Cilvēki, kas pavadīja dies vien zin, cik ilgu laiku izgudrojot šo tējas maisiņu takš visi ir kvalificēti inženieri. Viņi varēja pavadīt savu laiku darot kaut ko tiešām vērtīgu. Tā vietā viņi vienkārši pelnīja naudu radot kaut ko, kas uz mirkli sagrābs cilvēku interesi (es esmu pierādījums tam, ka tas arī viņiem izdevās).

Ja šos tējas maisiņus uztvertu tāpat kā uztver jaunievedumus tehnoloģiju jomā, tad tagad kāds jau būtu izveidojis šim tematam veltītu portālu, kurā kaislīgi debatētu veco tējas maisiņu piekritēji sakot, ka jaunie ir domāti tikai zīmuļiem, bet piramīdu lietotāji tos otrus uzskatītu par novecojušiem “krabjiem”, kuri vienkārši nevar atļauties jaunos, stilīgos tējas maisiņus, un tāpēc cepas.

Es sekoju līdzi jaunākajām tehnoloģijām, tāpēc nākošreiz dzerot tēju ārpus mājas es paprasīšu oficiantei vai šī tēja ir gatavota ar piramīdas formas maisiņiem. Ja viņa atbildēs, ka nav, tad es augstprātīgi paskatīšos viņas virzienā, vienlaicīgi nodomājot, cik gan nožēlojami atpalicis šeit viss ir, un došos prom. Lūk tā. Lai dzīvo mūsdienu bezjēdzīgā zinātne.

P.S bildes nav sevišķi fantastiskā kvalitātē, bet nu man bija slinkums dedzināt gaismas un meklēt kur atstutēt aparātu, lai bez zibenes visu smuki sabildētu.